Īsi un konkrēti- haikas.

Mūsu pašu izdomājumi

Bez balta sniega
Tas laiks kad šī pasaule
Izguļ paģiras

Ēnas mirst klusi
Dienu nesastapušas
Vientuļas naktī

Bāla meitene
dzīvības paklājā guļ
bālums kūst ēnās

Plīstošas krūkas skaņa
(Ūdens šonakt sasalis)
Mani pamodina

Manuprāt, tās visjaukākās ir japāņiem, kuri haikas radījuši pirms vairākiem gadsimtiem.

Pavisam kopā
Simt astoņi dzīves maldi –
Plūmju ziedi tumsā. /Kikaku Takarai/

Airējas klusi
upes plūdumā aizsalusi
meitene notic

Nokritis zieds
Atgriežas atpakaļ zarā.
Tas tauriņš.

Karstumā virmo gaiss.
Palaikam no kraujas pēkšņi
Nobirst smilts. /Toho/

Nokrita tauriņš –
Mirdzot no zāles paceļas
Jāņtārpiņš. /Basjo Mucijo/

Kas veido šīs harmonijas pamatu? Tas ir senķīniešu daoisma mācības un japāņu dzenbudisma filozofijas sakausējums, kas vairāk vai mazāk ietverts haiku. Viss pasaulē ir darbībā, plūsmā un mijiedarbībā. Kaut vai miljardu gadu mijiedarbība ūdenim un smiltij, zemei un kokam, kalniem un mākoņiem.

Šodienai pietiks, ar labu nakti

P&P